Izskatam nedrīkst būt defekti, kas traucē lietošanu, piemēram, burbuļi, perforācijas, ūdens pēdas, svītras, slikta plastifikācija, zivju{0} acis vai cieti kunkuļi.
Specifikāciju, platuma, garuma un biezuma novirzēm jāiekļaujas noteiktajās robežās.
Fizikālās un mehāniskās īpašības ietver stiepes izturību un pagarinājumu pārrāvuma brīdī; tie atspoguļo produkta spēju izturēt stiepšanos lietošanas laikā. Ja šie standarti netiek ievēroti, maisi var plīst vai sabojāt.
Higiēnas īpašības
Tie ietver iztvaikošanas atlikumu (etiķskābi, etanolu, n-heksānu), kālija permanganāta patēriņu, smago metālu saturu un krāsas maiņas testus. Iztvaikošanas atlikums norāda uz iespējamību, ka atlikumi vai smagie metāli izskalosies, kad maiss lietošanas laikā saskaras ar šķidrumiem, piemēram, etiķi, spirtu vai eļļu. Šādas atliekas un smagie metāli var negatīvi ietekmēt cilvēku veselību; turklāt atliekas var tieši pasliktināt pārtikas sensoro kvalitāti (krāsu, aromātu un garšu).
Degradācijas īpašības
Atkarībā no noārdīšanās mehānisma produkti tiek klasificēti kā fotodegradējami, bioloģiski noārdāmi vai vidē noārdāmi. Noārdīšanās īpašības atspoguļo produkta spēju pēc iznīcināšanas to pielīdzināt videi. Laba noārdīšanās spēja ļauj maisam sadalīties, sadrumstalot un noārdīties, kombinējoties gaismas un mikroorganismu iedarbībai, galu galā pārvēršoties atkritumos, ko dabiskā vide var absorbēt; slikta degradācijas veiktspēja novērš vides asimilāciju, izraisot "balto piesārņojumu".
